Bērna zaudējums jebkurā dzīves posmā ir dziļš un smags pārdzīvojums. Sēras ir dabisks un nepieciešams process, kas palīdz dziedināt sirdi un pakāpeniski integrēt zaudējumu dzīvē. Lai gan sāpes nekad nepazūd pilnībā, iespējams atrast jaunu līdzsvaru un turpināt dzīvot, nēsājot bērna atmiņu savā sirdī.
Sēras ir dabisks ceļš, kas palīdz pārvarēt zaudējumu un atrast mieru. Tās sākas ar lielām sāpēm un tukšuma sajūtu, bet pakāpeniski pārvēršas par rētu, kas nekad nepazūd, tomēr ļauj dzīvot tālāk. Cilvēks sēro, jo ir mīlējis, un cauri sāpēm, dusmām un bezpalīdzībai iespējams atkal atklāt dzīves jēgu.