Sēras nav “jāarstē”, nav ar tām jācīnās,
nav ar tām jātiek galā, nav tās jāignorē vai jāapspiež.
Nepaliec viens savās domās. Mēs esam šeit, lai palīdzētu - raksti mums!
Ikviens zaudējums atstāj pēdas, un sēras ir dabisks ceļš, kas palīdz ar tām sadzīvot. Tās ir kā ievainojums, kas ar laiku sadzīst, atstājot rētu. Tā nekad nepazūd, bet kļūst par daļu no dzīves, kas māca mīlēt dziļāk, dzīvot apzinātāk un būt tuvāk citiem.
Sēras nav slimība, bet gan cilvēka spējas dziedināt pašam sevi. Tās ir ceļš no sāpēm uz jaunu dzīves izpratni.
Sēras ir dzīves neatņemama daļa, mūsu realitāti veido princips “būt un paiet”. Cilvēkiem piemīt sērošanas potenciāls, kas ir iedzimta prasme adekvati tikt galā ar to, ka viss, kas ir, paiet un beidzas. Katra liela izmaiņa dzīves procesā mūsos un ap mums aktivizē sērošanu, Taču šis potenciāls ir jāattīsta. Un šodienas pasaulē šai attīstībai trūkst mūsdienām atbilstošu vadlīniju un konceptu. Ja sērošanas spēja paliek neattīstīta, tad konsekvences ir traucējumi mūsu iekšējā pasaulē. Tos mēs novērojam ikdienas. Atsvešināšanās no sērošanas prasmes ved trauksmē, izdegšanā, depresijā, komunikācijas grūtībās, attiecību sarežģījumos, dzīves jēgas zudumā, utt.
Atsvešināšanās no sērošanas prasmes ved trauksmē, izdegšanā, depresijā, komunikācijas grūtībās, attiecību sarežģījumos, dzīves jēgas zudumā, utt.
Atsvešināšanās no sērošanas prasmes ved trauksmē, izdegšanā, depresijā, komunikācijas grūtībās, attiecību sarežģījumos, dzīves jēgas zudumā, utt.
Atsvešināšanās no sērošanas prasmes ved trauksmē, izdegšanā, depresijā, komunikācijas grūtībās, attiecību sarežģījumos, dzīves jēgas zudumā, utt.
Atsvešināšanās no sērošanas prasmes ved trauksmē, izdegšanā, depresijā, komunikācijas grūtībās, attiecību sarežģījumos, dzīves jēgas zudumā, utt.