Sēras ir process, kas mūs pavada un mainās visas dzīves garumā. Tās neprasa sasniegt kādu konkrētu “rezultātu”, bet gan aicina uz iesaisti, izpratni un līdzcietību pret sevi. Sākumā zaudējums mūs paralizē, taču tieši tur sākas jauna dzīve – dzīve, kurā jāiemācās sērot tā, lai sēras vestu uz priekšu.
Kad zaudējums ir tik liels, apkārtējie nereti apmulst un nezina, kā palīdzēt. Šādos brīžos īpaši nozīmīga kļūst vide, kur vari būt kopā ar cilvēkiem, kuri saprot un dalās līdzīgā pieredzē. Tieši tādu drošu un atbalstošu telpu piedāvā sērojošo vecāku grupa.
Sērojošo vecāku grupā vienmēr valda droša un saprotoša vide. Tajā ir ne vairāk kā desmit cilvēku, un katram ir iespēja būt tieši tādam, kāds viņš ir – ar savām bēdām, klusumu vai stāstu. Neviens nav spiests runāt, bet ikvienam ir iespēja būt kopā un sajust līdzcilvēkus, kuri saprot.
Mēs tiekamies vairākas (5 līdz 8) reizes attālināti, bet pēdējā tikšanās notiek klātienē Rīgas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5. Mēs iegūstam ieskatu tajā, kas ir sēras, mācamies iet sēru ceļu tā, lai tas nāk mums par labu, paužam visas savas emocijas, piedzīvojam, kā bēdāšanas palīdz mums mainīties un sajust to dzīves ceļu, kas priekšā.
Linards ir Rīgas Lutera draudzes mācītājs un arī kapelāns. Jau 15 gadus Linards ir saistīts ar Zvaigžņu bērnu vecākiem sērās un zaudējumā – kopā ar citiem kapelāniem un domubiedriem vadot atvadas, piemiņas brīžus, atbalsta grupas, veidojot Dvēseļu dārzu Torņakalnā. Linards ir Vācijā ieguvis sērošanas atbalsta personas izglītību un sertifikāciju. Linards ir arī asociētais profesors Latvijas Universitātes Humantāro zinātņu fakultātē.
Linards ir Vācijā ieguvis sērošanas atbalsta personas izglītību un sertifikāciju. Linards ir arī asociētais profesors Latvijas Universitātes Humantāro zinātņu fakultātē.
Linards ir Vācijā ieguvis sērošanas atbalsta personas izglītību un sertifikāciju. Linards ir arī asociētais profesors Latvijas Universitātes Humantāro zinātņu fakultātē.
Sērojošo vecāku grupā neliels sēru ceļa posms tiek iets kopā. Tajā ir iespējams savstarpēji izpaust un pieņemt savas sērām raksturīgās emocijas (bēdas, bailes, niknumu, bezpalīdzību, izmisumu un citas), iegūt ieskatu sērošanas procesā, mācīties sērot dziedinošā veidā, pieņemt zaudējuma izraisīto realitāti un nāves neatgriezeniskumu, mācīties veidot sev apkārt atbalsta sistēmu, dot Zvaigžņu bērnam savā dzīvē jaunu vietu un jēgu, uztaustīt pašam savu ceļu, un piedzīvot, kā bēdāšanās palīdz mums mainīties un augt.